Harijs satriekts klausījās ārsta vārdos. Medicīniskās pārbaudes atklāja, ka abi dvīņu zēni, kurus viņš divpadsmit gadus bija uzskatījis par saviem bērniem un audzinājis kā dēlus, patiesībā nav viņa bērni. Niknumā viņš devās mājās, lai pieprasītu no sievas paskaidrojumus – taču tas, ko viņš beigās uzzināja, uz visiem laikiem sagrāva viņu ģimeni.
Harijs ar smaidu vēroja zēnus, kuri bērnu ārsta uzgaidāmajā telpā par kaut ko ķiķināja.
– Doktors Denisons, – viņš nervozi piecēlās, kad ārsts ienāca.
– Kungs Kempbel, lūdzu, apsēdieties, – ārsts teica, paspiezdams viņam roku. – Patiesībā es gribētu ar jums aprunāties vienatnē. Lai zēni pagaidām uzgaida ārā.
Harija sirds dauzījās. Viņš baidījās, ka dzirdēs sliktas ziņas. Lai gan zēni bija dvīņi, Džošs cīnījās ar smagu mazasinību, tāpēc ārsts bija nozīmējis vairākus izmeklējumus un pat lūdzis Harijam pārbaudīt asinis, gadījumam, ja būtu vajadzīga pārliešana. Par laimi, Endrū bija pilnīgi vesels.
– Tātad… mēs jau zinām, kā rīkoties tālāk? – Harijs saspringti jautāja, kad zēni bija izgājuši.
– Nomierinieties, Kempbela kungs, – ārsts atlaidās krēslā. – Šobrīd mani nesatrauc Džoša stāvoklis. Viņam ir dzelzs deficīts, bet to mēs varam ārstēt. Es gribēju ar jums runāt par kaut ko citu.
Harijs atviegloti izelpoja.
– VAI JŪS ZĒNUS ESAT ADOPTĒJIS? – JAUTĀJA ĀRSTS.
Harijam pār muguru pārskrēja drebuļi.
– Ko jūs ar to domājat?
– Jūsu asinsgrupa nesakrīt ar zēnu asinsgrupu, – paskaidroja ārsts.
Harijs pakratīja galvu.
– Tas vēl neko nenozīmē. Daudzos gadījumos arī bioloģiskie vecāki nav saderīgi.
– Tā ir taisnība, – ārsts piekrita. – Bet šajā gadījumā runa nav par to. Zēniem ir A asinsgrupa. Jums un jūsu sievai ir B asinsgrupa. Tas nozīmē, ka jūs nevarat būt viņu tēvs.
Harijam gandrīz sareiba galva.
– TAS NAV IESPĒJAMS…
Ārsts nopūtās.
– Es saņēmu rezultātus jau pirms divām dienām, tāpēc lika veikt arī DNS testu. Un ir vēl kaut kas.
Viņš pārslidināja pāri galdam dokumentus Harija virzienā.
Harijs ar trīcošām rokām sāka lasīt izrakstu. Lielāko daļu medicīnisko terminu viņš nesaprata… taču viena frāze tur bija skaidri redzama:
pusbrāļi
Harijs satriekts pacēla skatienu.
– Endrū un Džošs… ir jūsu pusbrāļi, – ārsts teica.
HARija PASAULE IT KĀ VIENĀ MIRKLĪ TIKTU SASISTA DRUPĀS.
Tie zēni, kurus viņš bija audzinājis divpadsmit gadus… nebija viņa dēli.
Tie bija viņa tēva bērni.
Tas varēja nozīmēt tikai vienu.
Nensija bija bijusi kopā ar viņa tēvu.
Kad viņi atgriezās mājās, Harijs vairākas minūtes nosēdēja mašīnā. Viņš mēģināja ieelpot.
Tad viņš sadzirdēja zēnu balsis.
– Vectētiņ! Mums tevis pietrūka!
HARIJS SAVILKA ROKAS DŪRĒS.
Viņš nedrīkstēja uzsprāgt viņu priekšā. Zēni bija iekšā.
Viņš saņēmās un iegāja mājā.
– Ko tu šeit dari, tēti? – viņš saspringti jautāja.
Taču tad viņš paskatījās uz zēniem.
– Vai jūs neiesiet pie Bobija paspēlēties?
– Iesim! – atbildēja Endrū.
Zēni sagrāba savus spēļu pultis un izskrēja ārā.
TIKLĪDZ AIZ VIŅIEM AIZCIRTĀS DURVIS, HARIJS UZSPLĀGA.
– Tu gulēji ar manu tēvu, Nensij?!
Nensijas seja kļuva bāla.
– Dēls, tas nav tā… – Roberts mēģināja iejaukties.
– DNS NEMELO! – iekliedzās Harijs. – Es gribu dzirdēt patiesību!
Nensija nolaida acis.
Un viņai prātā atgriezās viena nakts… pirms trīspadsmit gadiem.
Lasvegasa.
PĀRPILDĪTS BĀRS.
Nensija stāvēja pie letes, kad sajuta spēcīgo, dārgo vīriešu smaržu.
Viņai blakus nostājās sudrabmatiem vīrietis.
– Vai drīkstu jūs pacienāt ar dzērienu?
Nensija pasmaidīja.
– Es jau pasūtu arī savām draudzenēm.
Vīrietis pieliecās tuvāk.
– Mani sauc Roberts.
– Nensija.
Pēc stundas viņi jau skūpstījās liftā.
Nākamajā rītā Nensija pamodās Roberta gultā.
Viņa domāja, ka nekad viņu vairs neredzēs.
Taču trīs nedēļas vēlāk viņa uzzināja, ka ir stāvoklī.
Viņa negribēja pārtraukt grūtniecību.
Viņai nebija ne jausmas, ko darīt.
Tad viņa satika Hariju.
Bārā.
Draudzene viņu aizvilka malā uz tualeti.
– Pārguļi ar viņu. Kopš Vegasas ir pagājušas tikai trīs nedēļas. Viņš nekad neko neuzzinās.
Sākumā Nensija protestēja.
Bet tad viņa nodomāja, ka viņas bērnam ir vajadzīgs tēvs.
Tajā pašā naktī viņa pārgulēja ar Hariju.
Dažus mēnešus vēlāk Harijs viņu bildināja.
Un viņa teica jā.
VISS ŠĶITA IDEĀLI.
Līdz tai dienai, kad Harijs iepazīstināja viņu ar saviem vecākiem.
Durvis atvērās.
Nensija sajuta pazīstamo smaržu.
Un tad ieraudzīja…
Robertu.
Vīrieti no Lasvegasas.
– Tēti, viņa ir mana līgava, – teica Harijs.
NENSIJAS SIRDS GANDRĪZ IZLECA NO KRŪTĪM.
Roberts arī viņu atpazina.
Vēlāk viņi palika divatā.
– Nensij… šie bērni…?
– Harija, – viņa uzreiz nocirta. – Viņam nav ne jausmas.
Un viņi vienojās.
Šis noslēpums paliks aprakts Vegasā uz visiem laikiem.
Tagadnē Harijs, drebēdams, skatījās uz viņiem.
– KĀ TAS VARĒJA NOTIKT?!
– Vegasā, – Roberts nočukstēja.
Harijs paskatījās uz Nensiju.
– Tu zināji, ka esi stāvoklī?
– Jā, – viņa klusi atbildēja.
– Tu mani ievilināji slazdā… un tie pat nebija mani bērni!
Roberts mēģināja ko pateikt.
– Dēls, man žēl…
– TU ZINĀJI! – NENSIJA IEKLIEDZĀS. – TU NEVARI VISU UZVELT UZ MANI!
Strīds kļuva arvien skaļāks.
Tad no durvju puses atskanēja balss.
– Vai vectētiņš ir mūsu tētis?
Visi trīs pieaugušie sastinguši pagriezās.
Durvīs stāvēja Džošs, Endrū un Bobijs.
– Tēti? – Endrū jautāja Harijam.
Harijs mēģināja pasmaidīt.
BET VIŅAM TAS NEIZDEVĀS.
Zēni ieraudzīja patiesību viņa acīs.
Harijs nolaida galvu.
– Piedodiet…
Un tajā brīdī viss sabruka.
